Bīriņu Pils Parki un dārzi

 +37129244927

 

Bīriņu Pils ansamblis ietver regulāro pakāpienveida dārzu ar lapeni ezera krastā, 18. gadsimta Priežkalna parku ar dzimtas kapenēm, plašo 19. gadsimta Emīlijas parku ar mākslīgi rakto dīķu sistēmu, nelielu ainavu parku Pils tuvumā un saimnieciskos dārzus, kā seno ābeļdārzu.

 

birinicastle 1vazestab

birinicastle 2aplistab

birinicastle 3pucetab

 

Priežkalna parks

Viens no senākajiem Bīriņu Pils parkiem ir Priežkalna parks. Šodien par 18. gs. parku liecina vien reljefs un atsevišķu objektu pamatu paliekas. Saglabājušās ir Ludviga Augusta grāfa Mellina no 1814. gada līdz 1819. gadam celtās dzimtas kapenes un aleja, kas ved uz tām. Sēru alejas sākumu iezīmē lieli, smagi dzelzs vārti. Parka plāni saglabājušies Johana Vilhelma Krauzes 18.gs. metos un Priežkalna parka pieminekļi – Broces zīmējumos datēti ar 1790-tajiem gadiem.

 

Emīlijas parks

Daudz jaunāks ir Emīlijas parks, kas tapis vienā laikā ar jaunās Pils ēkas celtniecību 19.gs. vidū. Šo plašo parku Augusts fon Pistolkorss veidoja kā dāvanu savai mīļotajai sievai Emīlijai fon Herderai, pateicoties Herderas kundzes pūra naudai, ko viņai dāsni devis Sanktpēterburgas tēvocis miljonārs Štiglics. Citāts no pašreizējās pils cēlāja Augusta  fon Pistohlkorsa (1822- 1886) piezīmēm: ”1874. gads 20. oktobris. Es sāku veidot jaunu parku – gāžu kokus, veidoju ceļus, parku saukšu par Emīlijas parku. Nākamajā pavasarī šo darbu turpināšu. Parks tiks atvērts un iesvētīts Jāņos, reizē ar Emīlijas ierašanos. Pie parka ieejas būs piemineklis ar uzrakstu: EMĪLIJAS PARKS VELTĪTS MĀJAS DVĒSELEI 1875”.Savu apņemšanos muižas īpašnieks izpildīja, un kundzei veltītais obelisks tika novietots parka toreizējā sākuma daļā. Ar laiku, parkam paplašinoties, obelisks kļūst par parka centrālo objektu, no kura uz abām pusēm apmeklētāji - dabas baudītāji var doties pastaigu takās.
Arī pēdējo īpašnieku Aleksandra un Elionoras fon Pistohlkorsu  meita Renāta savās atmiņās (1963) par Emīlijas parku raksta: “Un tagad no bērzu namiņa pa garu platu bērzu aleju dosimies lejup uz Emīlijas parku. Pa kreisi vēl ir augļu koki, pa labi kokaudzētava ar ozolu, papeļu un citu koku stādiem. Te māte labprāt apcirpa jaunos kociņus. Bērzu alejas galā atradās obelisks ar uzrakstu, kas apliecināja, ka šis parks ierīkots par godu Emīlijai fon Pistohlkorsai. Kreisajā pusē bija izrakts dīķis, tam sekoja meža dīķis, pie kura ziedēja dzegužkurpītes, un pa visu parku ziedēja neskaitāmas maijpuķītes un burvīgas meža zemenes. ”

Eņģeļkalns

Skaista Emīlijas parka skatu vieta ir Eņģeļkalns. Vai pats Amors ir biežs viesis šajā kalna galā, no kura tik labi var pārskatīt Mīlestības saliņu? To mēs nezinām, tomēr te aplūkojamas vairākas koka eņģeļu skulptūras un baudāms skats uz 19. gs. mākslīgi veidoto Augusta dīķu sistēmu ar Mīlestības saliņu viducī.

Avota kalns

Eņģeļkalnam blakus ir otrs pakalns - Avota kalns. Tā pakājē gana spēcīgs avots pilda pirmo Augusta dīķi un neļauj tā malai aizsalt pat ziemā. Tikai nesen tika zināms stāsts par avotu, kurš iztecējis no Avota kalna virsotnes un savu pastāvēšanu beidzis pēc tuvumā esošā Laugas purva meliorēšanas darbiem. Pašreiz Avota kalna galā atrodas lapene, no kuras paveras vairāki skati - uz Augusta dīķu pirmo dīķi ielejā, uz Eņģeļkalnu, un pat uz Pili.

Priedes ar krokodīla mizu

Parastā priede - Pinus sylvestris. 
Šīs priedes vislabāk apskatāmas Emīlijas parka Augusta dīķu sākumposmā, kur ērti tām pieiet pavisam klāt. Sava ievērojamā vecuma dēļ priežu miza vairs nav gluda, bet ir izveidojusi savdabīgu raupju rakstu, ko zinātāji sauc par krokodila mizu.

Egle ar vējaslotu

Parastā egle - picea abies. 
Ar vēja slotu galotnē. Vēja slota ir ieapaļš zaru sablīvējums. Šāds rets dabas brīnums atrodams Bīriņu Emīlijas parkam piegulošajā mežā uz DR no Pils. No pils ieejas durvju balkona šī egle ar dīvaino galotni ir redzama. Rets brīnums, jo vēja slota ir galotnē, kas nodrošina sēklu ražu. No šīm slotām, ievācot un diedzējot sēklas, var rasties jaunas egļu formas, kuras vēlāk pavairo un izmanto daiļdārzu u.tml. stādu materiālam.

Riekstkoki un baltegles

Pelēkais riekstkoks – Juglans cinerea. Vienkrāsas baltegle – Abies concolor.
Tā kā muižas īpašnieks starp pili un Emīlijas parku bija izveidojis kokaudzētavu, tur vēl joprojām ir saglabājušās baltegles un riekstkoki. Rudenī pat iespējams ievākt riekstu ražu, ja atradīsiet vecos kokus.

Zalktene

Parastā zalktene – Daphne mezereum.
Indīgais pavasara vēstnesis vēsturiski dēvēts par meža ceriņu, ne vien tā ziedu un nedaudz līdzīgo lapu, bet īpaši spēcīgās smaržas dēļ. Zalktenes parāda sevi visā krāšņumā līdz ar sniega kušanu. Atrodamas Emīlijas parkā ejot pa lielo loku uz bebru dambju pusi. Uzmanību – ļoti indīgas!

 

Ainavu parks

Ainavu parks ir neliels un apņem Pili no zirgu staļļiem līdz Dārznieka mājai. Ierīkots 19. gs beigās, kad iebraucamā apļa malā esošās koka saimniecības ēkas kādā ugunsgrēkā nodega un tika pieņemts lēmums tās nolīdzināt pavisam un vietā ierīkot Ainavu parku, stādot dažādus retus kokus un kokus ar skaistu lapotni.

Mīlestības ozols

Parastais ozols - Quercus robur. 
Tā apkārtmērs ir 5 m. Spēka un vīrišķības simbols latviešu tautas ticējumos un tautasdziesmās. Mīlestības ozola zarus rotā  jaunlaulāto savienības apliecinājums - kāzu zvaniņi. Mīlestības ozols atrodas Ainavu dārza pašā vidū un ir redzams no pils. Tumšajā laikā tas tiek izgaismots, un riņķī ozolam ir izveidots atpūtas sols.

Magnolijas

Gurķu magnolija - Magnolia acuminata. 
Augs no pasaku zemes. Magnolijas ir vienas no senākajiem ziedaugu pārstāvjiem pasaulē. Augi – relikti, eksistējušas jau pirms 150 milj. gadu. Zied pēc lapu plaukšanas maija beigās, jūnija sākumā lieliem, gaišiem ziediem. Atrodams tieši pie Dārzniekmājas lapenes Ainavu parkā.

Ginks

Divdaivu ginks – Ginkgo biloba.
Ilga mūža simbols. Unikāls koks, kas tiek uzskatīts par visvecāko pasaulē. Bīriņu parkā atrodams pavisam jauns Ginka koks, vien …. gadus vecs, bet ir tā vērts uzmeklēt šo augu ar interesanto lapas formu. Meklēšanas virziens ir Ainavu dārzs aiz Dārzniekmājas D virzienā.

Senā vilkābele

Vilkābele jeb krustābele – Crataegus punctata.
Vēsturiski saukta arī par stipro un spēcīgo koku. Šī vilkābele pils Ainavu parkā mīt jau kopš 19.gs sākuma.  Zied baltiem ziediem, maijā. Augļi  – ābolveidīgi kauleņi, ēdami, ārstnieciski, ieteicami ik katram nogaršot šo gardo ābolīti, īpaši sirds stiprināšanai. Vilkābeles nozīmīgās ārstnieciskās īpašības atklāja tikai 19. gadsimta sākumā. Tiek uzskatīts, ka vilkābele kliedē garlaicību un skumjas.

 Baltais ceriņš

Baltais ceriņš – syringa vulgaris.
Baltais ceriņš Bīriņu pilī ir vēsturisks augs, vienmēr parkā tie ir auguši. Pēc muižas pēdējās īpašnieces atmiņām, pils dārznieks Pfideriks ik gadu uz Ziemassvētkiem izplaucējis balto ceriņu ziedkātu.

 

Regulārais dārzs

Pavisam atšķirīgs ir Regulārais parks starp Pili un ezeru. Tas izvietojies terasēs, pāri kurām pa plašu taku un akmens kāpnēm nonākam līdz lapenei ezera krastā. Tik daudzi Pils viesi tieši šeit ir iemūžinājuši sevi fotogrāfijās, un jaunlaulātie solījuši viens otram mūžīgu mīlestību savā kāzu dienā! Agrāk galveno regulārā parka kvadrātu stūros centrālās ejas malā auga lieli cirpti dzīvības koki. Malējos kvadrātus veidoja cirptu liepu stādījumi. Dārzu greznoja krāšņas vāzes un uz augšējās terases pils tuvumā abās pusēs bija novietotas divas metāla briežu skulptūras.

Dižvītols

Trauslais vītols – salix fragilis.
Bīriņu pils var lepoties ar savu dižvītolu, kura apkārtmērs sasniedz 5,5m. Raksturīgā pazīme ir trausli, viegli lūstoši zari. Atrodams Bīriņu ezera krastā blakus iebraucamajam ceļam starp slūžām un laivu vietu pašā Regulārā parka iesākumā.

 

Saimnieciskie dārzi

Tūlīt ap Stalli stiepjas vecie ābeļdārzi, kur vasaras beigās ienākas bagātīga ābolu raža. Savukārt aiz Dārzniekmājas, dienvidu pusē, iekārtots virtuves dārziņš ar dažādām garšvielām un dekoratīviem ēdamiem augiem.

 

  • Papildus jārēķinās ar ieejas maksu teritorijā, izņemot banketa, semināra, viesnīcas viesus.