Pils stārķis un citi

Pateicoties lielajam skaitam veco koku, kuros veidojas neskaitāmi dobumi, kā arī daudzveidīgajam reljefam un seno ēku pagrabiem, izveidojusies pateicīga vide dobumperētājiem un dzīvniekiem, kam nepieciešams dobumos paslēpties no ziemas aukstuma. Senajās alejās mājo aizsargājamie praulgrauži, bet Pils ēkas tornī – stārķis. Klusuma kalendārs pateiks Jums, kur un kad Bīriņu Pils parka iemītniekus vērot vai satikt.

Pils stārķis

Vienā no 4 Pils torņiem savu ligzdu uzcēlis stārķis, un tieši tajā tornī, kurš vērsts uz iebraucamajiem parādes vārtiem un Regulārā parka terasēm. Blakus atrodas Lielais tornis, kurš ir augstāks, tāpēc ļoti labi var pārskatīt visu ligzdu un novērot stārķu ikdienu ligzdā. Stārķa ligzda no sāna skatama arī caur Pils III stāva istabiņas N32 un N33 logiem. Stārķis pils tornī mīt jau no brīža, kad tikko Pils bija pabeigta, par ko liecina sena gravīra par godu jaunās Pils ēkas tapšanai.

Dobumperētāji

Bīriņu Pils parku visbiežāk sastopamie iemītnieki ir pūces ar savu sasaukšanos marta naktīs, kā arī dzeņi un dzilnīši. Dzeņi un dzilnīši pat vērojami zīlītēm izliktajā putnu barotavā pie Komisijas nama loga. 

Dzērves

Tā kā Bīriņu tuvākajā apkārtnē ir purvi un plašas mitras pļavas, tad dzērves te apmetas uz ligzdošanu plašā skaitā. Vislabāk tās saklausāmas un saskatāmas septembrī, kad tās vācas kopā, lai dotos savā tālajā gājputna ceļojumā uz dienvidiem.

Zemesvēži

Gryllotalpa gryllotalpa.
Pateicoties kūdrainajām un mitrajām zemēm līdzenajās pļavās, te ir zemesvēžu paradīze. Īpaši ap Dzirnavu dīķi maija vakaros to dziedāšanā neatklausīties. Pārtiek no augu apakšzemes daļām, kā arī no sliekām, gliemjiem un kukaiņiem. Ir iespēja to audzēt arī mājās, kā mājas mīluli terārijā. Labprāt ēd baltmaizi un svaigas zivis. Aizsargājoties, no astes gala, izšļāc smakojošu vidēji šķidru vielu.
Sīkāk šeit...

Praulgrauži

Osmoderma eremita.
Lielajā iebraucamā ceļa alejā un arī Pils vecajās liepās un ozolos mitinās aizsargājamie lapkoku praulgrauži. Lapkoku praulgrauzis ir „lietussarga suga” vairākiem simtiem dzīvnieku un sēņu sugu, kuru izdzīvošana ir atkarīga no veciem un dobumainiem kokiem. Tas nozīmē, ka darbojoties lapkoku praulgraužiem, tiek aizsargāta un saglabāta dzīves vide bezmugurkaulniekiem, sēnēm, sūnām, ķērpjiem un dažādiem citiem mikroorganismiem. 
Sīkāk šeit...

Bebri

Lielajās pļavās, kurām cauri plūst Pēterupe,  izbūvēti neskaitāmi notekgrāvji, kuros šodien izvērsušies bebri. Plašos notekgrāvjus tie iecienījuši kūdraino krastu dēļ, jo viegli izrokamas alas mājvietu būvēšanai un dambju ierīkošanai. Tikai, meklējot gar upītes malu kārtējo dambi, esiet gatavi, ka jebkurā brīdī variet iebrukt bebra alā. Bebri dzīvo arī Dzirnavu dīķī, bet tie ir ļoti uzmanīgi un grūti pamanāmi. Ja dīķī nesaprotamu iemeslu dēļ ūdens līmenis ir zemāks par slūžu augšējo dēli, jāpārliecinās, vai bebrs nav izgrauzis savam līmenim piemērotu caurumu slūžu dēļu sienā.

Sikspārņi

Ap Jāņiem, kad naktis ir visgaišākās, vislabāk vērot sikspērņu deju virs ezera rāmās virsmas. Tāpat kā bezdelīgas tie zibenīgi un izveicīgi ķer naksnīgos kukaiņus. 

Stirnas, zaķi un citi lūši

Bīriņu Pils parka apkārtnē manīti tādi dzīvnieki, kā lapsas, āpši, zaķi, eži, stirnas, aļņi, mežacūkas un pat lūši. Kāda zaķene savus pavasara bērnus bija izperējusi pie tuvu Dārzniekmājai augošas egles stumbra, kur visi staigā garām, bet tie ir tikpat kā neredzami, jo pilnībā saplūst krāsās ar pavasara brūnīgo zāles kūlu. Lapsa kūmiņš ziemās iegriežas pēc kāda sasaluša ābola Pils ābeļdārzā un gar sargu māju, nepievēršot uzmanību sargam, kā viens no ciemata kaķiem aizdodas savās gaitās. Sastopiet Bīriņu Pils parkos arī savu dzīvnieku un atrakstiet Klusuma kalendāram!

Ezera iemītnieki

Vasaras saulainajās dienās, kad saule sasilda ūdens virsmu jo silti, lielās karpas Dzirnavu dīķi uzpeld sildīties. Tās ir rāmas un lēnas, kā meditējot, un mugura ir nedaudz virs ūdens līmeņa kā haizivīm, lai vēl siltāk. Spiningotāji ķer līdakas, bet, kam nav makšķeres, var mēģināt ķert līņus ar rokām, tikai jāzin pareizās līņu nārsta dienas. Varbūt izdosies pamanīt arī kādu ezera vēzi, panākušu tuvāk krasta smiltiņām. Izīrējot makšķeri noķersiet arī kādu raudu vai asari.