Muižas īpašnieku hronika

Virs ieejas pilī atrodas uzraksts: "RELINQUO INFANTIBUS AMOREM PARIAE" – “Atstāju mantojumā Tēvzemes mīlestību”.

 

1 lettland koltzen tab

Līdz 16. gs. Koldeselle un Johans Bīrings

13. gs. šeit dzīvoja lībieši un vietu sauca par Koldesselli – smilts kāpu kalnu, ko ienācēji krustneši pārdēvēja par Kolceni.
Livonijas kara laikā Johans Bīrings fon Helmštats ar savu karavienību varonīgi un atraktīvi atbrīvoja Ivana (IV) Bargā karaspēka ieņemto Turaidu, Cēsis un Limbažus, kā balvu no Polijas - Lietuvas karaļa saņemot Kolcenes muižu. No tā laika latviešu tautā Kolcene tika saukta par Bīriņa muižu.  

2 KarlisGustavsMengdens tab

18. gs. sākums Barons K. J. Mengdens 

Pēc drīzas Bīringa nāves muiža vairākkārt tiek pirkta un pārdota, līdz nonāk baronu Mengdenu dzimtas rokās. Kārlis Johans Barons Mengdens uzceļ jaunu kungu māju zviedru baroka stilā un vairākas muižas saimniecības ēkas. Saimniecība uzplaukst. Baronam Megdenam uzaug divas meitas, kas abas apprec brāļus Mellinus no Igaunijas. 

3 AugustMellin tab

18. gs. beigas Grāfs L. A. Mellins 

Ludvigs Augusts Grāfs Mellins ieprecējās Bīriņos. Viņš bija ievērojams sava laika sabiedriskais un politiskais darbinieks, Krievijas ķeizaram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un pat tautasdziesmu vācējs. Kā kartogrāfs viņš bija pazīstams ar ilgstošu darbu pie Latvijas un Igaunijas topogrāfiskajām kartēm kopā ar J.V. Krauzi. Glezna ar L. A. Mellina portretu aplūkojama Rīgas Kuģniecības muzejā. 

4 AugustsFonPistolkorss tab

19. gs. un 20. gs sākums fon Pistolkorsu ģimene

Grāfa Mellina meitu apprecēja Aleksis Pulkvežleitnants fon Pistolkorss. Viņa dēls Augusts fon Pistolkorss 1860. gadā uzcēla šodien apskatāmo pils ēku un savai mīļotajai sievai Emīlijai fon Herderai izveidoja Emīlijas parku. Augusts savā īpašumā iegūst Neibādi, tagadējos Saulkrastus, un veido tur kūrortu, būvē skolu un arī balto baznīcu.
Pēc 1886. gada viņa dēls Aleksandrs veica plašus muižas pārbūves darbus, izbūvēja ceļus un turpināja attīstīt Neibādi.

5 padomjuBirini tab

20. gs. Neatkarīgā Latvija un Padomju laiki

Neatkarīgās Latvijas laikā Kolceni oficiāli pārdēvē par Bīriņiem. 1925. gadā Grāmatrūpnieku slimo kase Bīriņu Pili izmanto kā sanatoriju.
Pēc II Pasaules kara, tā sauktajos “Padomju laikos“, Bīriņu Pilī atkal iekārto sanatoriju, uz kuru dodas atpūtnieki no visas Padomju Savienības ārstēt astmu un sirds slimības. Šajā laikā pils interjers iegūst padomju ideoloģiju atspoguļojošus gleznojumus.

6Janis un Biruta tab

20. gs. beigas un 21.gs sākums

1993. gadā Pili sāk nomāt un vēlāk iegūst īpašumā Jānis Vimba. Viņš ir radošs un enerģisks cilvēks, kurš atgriež pilij jaunu dzīvību. Pirmie saglābšanas un sakopšanas darbi, pirmās idejas par apsaimniekošanu un uzturēšanu, pirmās viesības Bīriņu Pilī. Šodien Pili mantojusi Jāņa Vimbas ģimene un turpina rūpēties par Bīriņu Pils kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pieejamību, te notiek banketi, semināri, ekskursijas, darbojas restorāns, viesnīca un pirtis.