Spoku namiņš - Vella mājiņa

Netālu no muižas ēkas pa aleju var nokļūt līdz dzimtas kapenēm, kuras tika uzceltas ar Ludviga Augusta grāfa Mellina gādību. Tās ieskāva brīnišķīgs parks ar daudziem veciem pieminekļiem. Pie kokiem grāfs bija licis piestiprināt plāksnītes ar dažādām pierakstītām dzīves gudrībām.
Parkā izvietotie pieminekļi bija veltīti dzimtas pārstāvjiem. Krievijā pie kāda kritušā karavīra, kurš bija cēlies no Kolcenes, esot pat atrasts precīzs plāns, kurā bijis norādīts, ka viņš pie kāda pieminekļa apracis zelta monētas. Diemžēl nekas tāds neesot ticis atrasts un, lai meklējumi netiktu turpināti, ap pieminekli vēlākos laikos iestādītas egles.
Visdīvainākais šajā parkā bijis vientuļnieka namiņš - maza mājiņa ar salmu jumtu, apsista ar melnu papi. Vietējie to iedēvējuši par Vella mājiņu. Lai gan grāfs Mellins bija cienījama, ietekmīga un ticīga personība, tajā pašā laikā viņš bija arī ļoti romantisks. Mājiņu grāfs esot uzcēlis  pēc savas karsti mīļotās sievas nāves, glabājis tur zārku un pat iemēģinājis to,  jo vecajā mājā bez sievas viņš esot juties vientuļš.
Mājiņas priekšā stāvējis liels, apaļš dzirnakmens. Abās pusēs tam bijuši divi melni krusti ar miroņgalvām un sena latviešu pagānu dievības Līgo statuja. Zem krustiem, kas atradās mājiņas tuvumā, it kā esot apglabāti Ludviga Augusta Mellina pavārs un sulainis.
Mājiņā uz galda stāvējusi tintnīca mūka izskatā. Ja pacēla mūka tērpu, atrada tinti. Še grāfs rakstījis savas piezīmes, bieži vien vēlos vakaros, un maza gaismiņa kalna galā spīdējusi tālu apkārtnē, rosinot ļaužu valodas. Te bijis arī vecs skapis ar stikla durvīm, kurā atradušies visi ģimenes līgavu vainagi, glabājušies grāfa spieķi. Viens bijis ļoti garš, ar īpatnēju, kokgriezumiem rotātu, rokturi.
Uz namiņa durvīm bijis balts krusts un uzraksts "piemini nāvi!". Protams, tas bija domāts filozofiski: netērējiet sev atvēlēto laiku šajā zemē bezmērķīgi. Bet to viņš vietējiem zemniekiem necentās īpaši paskaidrot.
Ja tagad gadās iebrist Priežkalna parka takās, tad kalna augstākajā un tālākajā stūrī var atrast vientuļnieka namiņa pamatakmeņus ar stipri nosūnojušām mugurām. Gan jau tiem būtu daudz stāstāmā par aizgājušajiem laikiem, ja vien tie prastu runāt un mēs klausīties.